Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Dzejolis bez nosaukuma.
Nespēju aizmirst Tavas acis, lūpas, smaidu.
Ieraugot Tevi, sirdij paliak silti. Tu devi man cerību un paņēmi to atpakaļ, Nedomājot, ka man sāpēs. Sirds no sāpēm pušu plīsa, Un tikai draugi bija tie, Kas mani turēja pie dzīvības. Brīdī, kad nolaidos uz zemes, Atkal pacēlos spārnos, Un tad jau man bija vienalga, Jo likās, ka spēju lidot... Un pēcāk jau Tu man vairs neko nenozīmēji. Manī palika tikai atmiņas, vārdi, smaidi, skatieni un deja... Tā viena vienīgā... Mūsu deja, kuru jūtu vēlojoprojām... Kā atmodos uz deja plača un cerēju, Ka tas mirklis nekad nebeigsies, Bet tad pienāca gals... Un nekas nespēja to atgriezt... Bet tas palika manī... Manās atmiņās, Manos sapņos... Kuriem vairs nav lemts piepildīties...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|