emocionāla lirika

reizēm nožēloju, ka nespēlēju lielajā līgā...
uz jumtiem ir putni, kuri līgo vējā ...
antenas spicas...
man tik ljoti gribās, lai Tev ticas...
tapēc es raudu...lai ticas...
Tu teici, manas asaras sen jau nav sāļas un spicas...
reizēm es raudu un no tā es gūstu baudu...
lai vēlāk neteiktu, ka lieli tērēju naudu...
es raudu un raudu...līdz iekrāju rezerves baudu...
saslauku pērles, kuras man pa zemi beras...
liekas es špļaušu...bet vai sevi es čakarēt ļaušu???
ir tikai saltums gaisā kur...š nekrīt putekļainā maisā...
radio skan man par skaļu...
kaimiņi jau trešo dienu klopē savu sasodīto gaļu...
es šodien jūtām dodu vaļu...
tik zaļu tik zaļu