Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ielūdzu sevī..

Es aizeju
tik nebēdājiet
tepat blakus
tepat jau biju
kur
dzīvības plauksta
tik maigi
kā bite ziedu
noglāsta šūniņu katru
kur
dzintara medū
saule aust
kur
plaukst neaizmirstulītes
un mēness drīkst snaust
Es aizeju tur
kur
logi neaizvērti
durvis bitēm tavām
kad salst un
kad nenosalst
Viedokļi par dzejoli
 hefny  2008-11-07 23:00 
jauki.
Tikai,manupraat,-taa peedeejaa rinda,-varbuut var nebuut,varbuut-bez
un-priekshpeedeejaa-.
 ievselis  2008-11-08 15:43 
beigas mainu pret-kad nesalst un kad salst:)
 mistik  2008-11-09 15:26 
Izklausās pēc veltījuma aizgājušam cilvēkam! Visu cieņu!
 ievselis  2008-11-09 16:22 
Jā! Es aizgāju sevī..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?