Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es

Es esmu apnikusi
Citiem laba būt,
Otru vaigu griezt
Un ceriibu puķes audzēt.

Nevienu negribu saudzēt,
Kas sev-manim sauli liedz.

Es vēlos savus
Un sev spārnus siet.
Savu sapņu un
Nodomu vējos iet.

Tik plaša un skaista
Debesu sajūta šķiet-

Brīvi elpot.

Sirdi netur vairs
Asaras ciet.

Es piedzimu-
Savu ceļu iet.

Beidzot.
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-11-01 06:58 
Sen jau tā vajadzēja darīt, johaidī! :)))
 Saulainaa  2008-11-01 07:10 
Savs ceļš vispareizākais, tik jāraugās, lai neapnīk to iet, brīvi elpojot!
 pagaliite  2008-11-01 08:23 
Pazīstamas izjūtas:)
 Vejslota  2008-11-01 08:33 
Ja gribēsi brīvi pāriet robežu, Tavssargs jau nu nelaidīs, bet noteikti pārbaudīs
dokumentus...:P :))
 Vejslota  2008-11-01 08:39 
Bet nu vispār dzejolis- tā nekas. Tas nodoms un sajūtas , kad pārņem, ir labas...
:):))
 Meravilja  2008-11-01 09:18 
...dzejolis ar vispatiesako dzives atzinu-piedalos!:)
Nevienam neprasot,kapec
no
otas pil sirdsaina-
tavu dzivi glezno.
 hefny  2008-11-01 11:40 
Paldies visiem,iipashi asajai slotai un sargam-kas modri uzmundrina muus visus.
 linkoln  2008-11-01 12:50 
Es esmu apnikusi
Citiem laba būt...

Šie vārdi man sveši, labsirdību nemēra, bet
pārējais - ļoti labi! Skaisti!
 vanadziene  2008-11-01 13:52 
Kamēr bērnešķīgi infantīli skatāmies uz to , ko citi saka un domā, tikmēr neesam
savas dzīves noteicēji. Laba doma!:))
 mistik  2008-11-01 18:19 
Tik uz priekšu!!
 ne_jau_taa  2008-11-05 12:49 
Pareiza izvēle.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?