Pēdējā vasara

autors: ne_jau_taa [dzejoļi]

Baznīcu torņi
Noskūpsta debesis
Pēdējo reizi,
Pirms sarūk un pazūd.
Grāmatas lapas
Nopland vējā...
Viens kaijas kliedziens,
Un grāmata aizveras.

Kārtējo reizi
Pasaule pazūd
Ar vējiem un lietiem,
Ar skūpstiem un asarām.
Pazūd un izplēn,
Kā sapnis no rīta
Savādā pilsētā
Pēdējā vasara.

Jautāju upei,
Vai varēšu atgriezties?
Upe man atteica -
Pajautā vējam!
Vējš tik smejas
Pa pakalniem blandoties -
Ko pamet, tas pazūd
Nesameklējams...

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
Meravilja	2008-10-31 12:57
arvien skaudrāka paliek dzeja-nepametiet,ko pēc tam gribēsiet atpakaļ...tumšo rudens vakaru dzeja.Drīz sniegi-un uz dzejas taciņas parādīsies gaišas pēdas...
ne_jau_taa	2008-10-31 13:11
Tas gan vasaras vidū tapis, bet bik vēlāk izrādās, ka vasara ne tuvu nav pēdējā...Pašai pārlasot tagad tādas dīvainas emocijas raisās...:)
Vejslota	2008-10-31 14:27
Es arī zinu to vēju! To saslaucīt nevarēju! :)
linkoln	2008-10-31 16:53
Skaista smeldze... Nu lai, lai rudeņo prāti! Ziemā tie apsnigs nesasaldēti! :))
pagaliite	2008-10-31 17:01
lai varētu palikt uz vietas pagātnē jāatgriežas
klusaisMiileetaajs	2008-10-31 19:20
Baznīcas, cik nu saprotu no būvniecības, ir vienas no izturīgākajām celtnēm. :)
kaijaa	2008-10-31 19:46
tāds skumīgs rādās.
hefny	2008-10-31 21:45
Skumiigaa laikaa,kumiigi raadaas tie domu teeli.
mistik	2008-10-31 23:46
Gan jau atgriezīsies! Tikai viss būs citāds un pati būsi cita!!
ahma	2008-11-02 12:07
Cik,skaisti !

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!