Tev...

Atsūtu Tev rozi vienu,
tumši sārtu, samtainu,
Tevi atceros ik brīdi,
tas nekas, ka tālu mīti.

Domas tālu lido,
tikai skats, kā brīžam,
tikai sajūtu es vieglu glāstu,
pirkstu galiem Tavu stāstu.

Saule atkal smaidoša,
un es laimē starojoša
ik stundiņu mīļu dzīvoju
Laimes saliņā zaļajā.

Rudens vējš- negantnieks-
manu cepuri tālē nes
un noliek pie kājām Tev,
Vai Tev tā der?