Tas stāsts...

Tas stāsts kā mīla tik sens,
Tas stāsts pretim jaunām virsotnēm,
Tas stāsts aizraujošs un liesmojošs,
Tas stāsts vispār nav izstāstāms...

Tik sajūtas tajā tvertas ik mirkli
Un kopā vērptas kamolā lielā,
Tad Laimai dāvāts, lai tiek ar to galā
Un tagad kamols kur, nav izstāstāms...

Kur dzīpara gals, cilvēk, kur,-
Ej meklē, tas iezīmēts ceļš tad būs,
Ja saulrietā atrasts tas būs,
Tad laime pie kājām ar’ būs...

Tev laika maz, meklētāj, pasteidzies,-
Minūtes rit un satek sirdspukstā tavā...
Tās skaitītas tiek, žēlastību lūdz,
Lai laimi savu saturētu, noturētu, pasargātu...

Tas stāsts kā mīla tik sens
Ietīts kamolā atrodamā,-
Kas pasacīs, kur laime mīt,
Kā sargājama, noturama tā...

Veiksmi, tev, ceļiniek!