...vienīgajai, vismīļotajai...

autors: ciiruliite [dzejoļi]

Ilgi,ilgi,ilgi
Gāju,meklēju, klejoju,
Reizēm Vējam līdzi dejoju,
Par lapu baltu tapu...
Balto lapu notvēra dzejnieks,
Starp rudens kļavu lapām sārtām,
Vēja virpuļa dejā
Pa vienai lejā tās krita...
Bez tintes dzejnieks rakstīja
Vārdus vienīgajai, vismīļotajai,
Lai sargātu, pasargātu tos
No acīm svešām, ausīm dzirdīgām...
Es lapa balta biju,
Dzejnieka noslēpumu zinu,
To glabāju cieši sirdī
Viņa vienīgajai,vismīļotajai..

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-10-19 23:25
Ir tik jauki iedomāties, ka VIŅŠ raksta ar baltu tinti...! labi izdevies, man liekas! :) :))
mistik	2008-10-20 00:47
Ļoti romantiski!
lavanda3	2008-10-20 11:36
nu tieši tādc, kas domāc tai vienai vienīgajai..:)
Plaanpraatinjsh	2008-10-20 12:09
ļoti prasti.
klusaisMiileetaajs	2008-10-20 19:32
PLP ir stulbs! :)))
tavssargs	2008-10-21 07:05
Tu pac, KLM, esi stulps!!!!
ciiruliite	2008-10-21 10:02
Skaidrs kā diena, ka dažiem dzejniekiem žēl, ka nezinu viņu noslēpumu.Man pietiek ar vienu dzejnieku!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!