Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Veltījums manai Māmuļai

Es neskatos vairs kalendārā
Rudeņos, kad mijas laiks,
Kad liktenis man dāvā mīlu
Un rāda, cik tas bijis baiss.

Tad zelts pār manu laimi krita
Un likās - laimei gala nav,
Un tad, kad lapas izpalika,
Tevis nebija vairs, mamm…

Es neskatos vairs kalendārā,
jo jūtu – Tu esi tepat.
Ikvienā vārdā, manā solī
Tu dzīvo manī, māt!
Viedokļi par dzejoli
 wip4  2008-10-15 07:26 
...ekselenti!!!!!
 sauluks99  2008-10-15 08:44 
Skumji, bet ļoti skaisti :)
 dadzisgan  2008-10-15 09:10 
..sirsnīgi..
 Vejslota  2008-10-15 09:16 
Labs. :)
 Susurlacic  2008-10-15 09:27 
Rudens.. veļu laiks
 ehidna  2008-10-15 10:42 
Mīļi! Lai mamma TEVI sadzird!
 Vejslota  2008-10-15 10:47 
Varbūt mamma šito arī sacerēja? (aizdomājās...) :)
 planeeta  2008-10-15 15:43 
Jauks.:))
 ciglis  2008-10-15 16:26 
Mamma ir pelnījusi šo dzejoli.
 kaijaa  2008-10-15 17:01 
mūsu labās domas un vārdi tiek sadzirdēti...
 mistik  2008-10-15 21:41 
Skaisti!
 ahma  2008-10-15 21:46 
Uz mirkli iejūtos Tavas mammas lomā,sajūta jauka:)
 radieto  2008-10-16 21:40 
Ja nebūtu mātes, tad nebūtu mūs,
Un mūžam kopā ar mums viņas būs...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu