Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es stāvēju viena...

Es stāvēju viena

Un iegrima pēdas

Miljons smilšgraudos sīkos,

Viļņu šļakatas pa pilienam vienam

Ielija plaukstās manās...

Tās turēju cieši,mīļi,

Kaut aukstums stindzināja

Asinis pa pilienam vien...

Es nejutu sāpes,

Tik lūpas lūdzās slāpēs

Vienu kausu tīra avotmalka

No visdzidrākā strauta,

Bet nē,-šļakatas

Viltīgi izpilēja,

Sajaucās asinīm

Strautā sārtā

Pie manām kājām...

Es stāvēju viena

Un iegrima pēdas

Miljonu smilšgraudos sīkos,

Tu nāci un sniedzi kausu

Klusā nopūtā čukstus-

Celies,nāc mājās,

Jau ausma...
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-10-13 09:30 
Tā būs.. mēnessērdzība...:)
 ehidna  2008-10-13 09:34 
Labi,ka IR kāds ,kas paceļ!Jauks!
 mistik  2008-10-13 22:04 
Jauks un sirsnīgs!
 klusaisMiileetaajs  2008-10-13 22:37 
A, kāpēc tu tur iebridi? :))
 ciiruliite  2008-10-14 19:37 
Iebridu? Netīši viss notika...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?