Mīkla.
Vēlējos, lai dzirdi,
Nedzirdēji..
Gribēju, lai redzi,
Neredzēji..
Centos, lai sākums,
Tu teici-basta!
Katrreiz,
Kad laiks un attālums
Līdz stūrēt caur nakti,
Blakus sēž jautājums,
Prasa, kas tas viss bija,
Kas tas?
| Viedokļi par dzejoli |
| Vejslota |
2008-10-01 11:05 |
| Tā bija pārsprāgusi ... piepūšamā lelle, ko!? :)) |
| lavanda3 |
2008-10-01 11:10 |
| kaut ko tomēr nepateici, ka nedzirdēja, tas ir tas! |
| Burve77 |
2008-10-01 12:39 |
| tas ir lielais NEKAS. |
| kwazimorda |
2008-10-01 15:34 |
| Tas i čiks... |
| linkoln |
2008-10-01 16:34 |
Tas nu jau ierakstīts vēsturē!
Tāpēc, vecīt, bez brillēm stūrē! :)) |
| Edgaram_po |
2008-10-01 18:54 |
Pret tiem, kas bieži saka-basta!
Ir susurlāča zobu pasta ! |
| klusaisMiileetaajs |
2008-10-01 19:36 |
| Kad pillā sēžas pie stūres, tad jau nemaz nemani, kad kādu sabrauc. :)) |
| vanadziene |
2008-10-01 20:44 |
Tā bija abpusējas sapratnes ilūzija, jūtu tuvredzība, kas liedz reāli saskatīt
pasauli...:)) |
| dadzisgan |
2008-10-02 08:49 |
paldies,kas ieskatijās
tagad es zināšu,kas tas bija:) |
| Bitite12 |
2008-10-02 09:28 |
| Un tā mēs sapinušies naktī ejam...tik lukturīšu gaisma brīžiem krustojas... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!