Lūdzu piedod...

autors: zacheniite112 [dzejoļi]

Sirds mana, tik plosoši sāp...
Ak jēl tak piedod reiz man.
Vai tavā sirdī maz mīt,
Kaut grama sapratnes?

Dien dienā asaras pil,
Manā dzidro asaru okeānā,
Manā prātā tik doma viena,
Kādēļ Tu man nepiedod...

Manā prātā domas klīst,
Vai tiešām tici pasakām,
Ja reiz dzīvē šajā,
Ceri satikt personību perfektu..

Cilvēku dabā reiz ir,
Kļūdīties un piedot Tiem,
Sāpināt un atgriezties,
Tikt mīlētam un saprastam...

Dārgais,lūdzu pamosties,
Atver acis patiesībai,
Mūsu dzīves nav,
Bez sāpinājumiem...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kaijaa	2008-08-29 07:38
nav baudāmi. to var rakstīt dienasgrāmatā un nevienam nerādīt.
zacheniite112	2008-08-29 13:51
man patīk to rakstiit dzejā. tā izjuutu vairak savas emocijas.
Burve77	2008-08-29 15:27
šī nu gan nav nekāda dzeja.piekrītu kaijai.
exizeaar	2008-08-29 18:44
babāc! kas ta te? zaķu medības? vai meitenes neiztur emocionālu intimitāti iekodētu nerafinētā brīvi bezpretenciozā spontānā pašprojekcijā? :)
mistik	2008-08-29 20:20
Meklēt sapratni, nav prāta darbs! Vienalga neatradīsi nekad! Mīlestība un sapratne nav viens un tas pats!! :)
Fanta84	2008-09-01 10:04
pēdējais pants ir labs. paareejais tomeer velk uz prozu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!