Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Mana Latvija

Es eju turp,
Kurp acis rāda,
Kājas nes.
Tik daudz ko
Neesmu vēl
Ieraudzījis es.
Man jāredz
Mūsu dzimtā,
Mūsu zemīte.
Nav skaistākas
Uz visas
Lielās pasaules.

Zem kājām
Paugurus
Un līdzenumus klāj,
Tur egles zars
No Gaiziņa
Man pretī māj,
Vēl jāpavada
Ceļā
Visas tērcītes,
Līdz nokļuvušas
Tās pie plašās
Upītes.

Tik daudz
Pie mums ir upju,
Ezeru tik daudz.
Tik atver
Acis platāk,
Tev to baudīt ļauts.
Ja kājām iesi,
Daudz vēl
Pamanīsi tu,
Ja mīli
Savu ZEMI,
Savu Latviju.


Viedokļi par dzejoli
 Eks_jumprava  2008-08-23 20:54 
Es Upiites vietaa buutu uzrakstiijusi - Lielupes...:))
 Aijassmaids  2008-08-23 21:01 
Bet mana ir Venta,jo esmu piedzimusi Kuldīgā, un Latvijā upju ir tik daudz!Te nav
konkrēta domāta!
 mistik  2008-08-23 21:19 
Tēvu zeme stūru stūriem...!! :)
 Edgaram_po  2008-08-24 08:32 
Gribu brist jau dīķī iekšā,
Zīme PRIVĀTĪPAŠUMS tur priekšā!
Mūku es, ka pajūk māli
-
Negribu sev ūzās sāli ! :))))

Ir jau labi, par Dzimteni vajaga rakstīt.
 kaijaa  2008-08-24 18:44 
būtu vieglāk lasīt, ritms labāk veidotos, ja izkārtojums būtu garākās rindās.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu