Veltījums draugam citā dzejas portālā

Sešos izeju no mājām,
Jūtu asfaltu zem kājām.
Man pretī iznāk alkašs Harijs –
Nezin’ viņš, ko vakar darīj’s.

Uz soliņa sēž bomzis Saša,
Tukšiem traukiem pilna taša,
Tam vēl bikšu priekša vaļā,
Bet blakus rīstās resnā Gaļa.

Rādu draugiem maizes ņuku –
Sak’ - vajag ieraut vienu šļuku!
Haris noplāta vien rokas,
Sašam pašam pohu mokas...

Žagas rausta resno Gaļu,
Bet pārējie ļauj prātam vaļu.
Vējiņš bužina mums matus -
Dabūsim mēs kaut kur latus!