Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Dzirnas

Trakās jūtu dzirnas
Savus akmeņus griež
Tie dvēseli kailu dara
Kas priekā trīss
Atrasties tavā tuvumā
Tās,tās mūžīgās ilgas
Pietiktu ar vienu smaidu
Ar skatu kas atplaukt liek
Neļauj pazemē man maldīties
Tur tumšs un auksts
Neļauj nosalt tai
Dzirnas akmeņus griež
Ļauj velreiz tevi skatīt
Jo alkas nebeidzamas
Tikai nesmejies
Ka dvēsele kaila tapusi.
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2008-08-11 21:44 
Vecās likteņdzirnas mūsu mūžu maļ...! :)
 Tapatviens  2008-08-11 22:21 
Un kādreiz ierauj arī mūs iekšā,modrības nezaudēšanai :-))
 Vejslota  2008-08-11 23:00 
Nu, šis gan man patika! :* :))
P.s. "trīs" darb.v.
 Tapatviens  2008-08-11 23:20 
Nesūtīšu sodien vairak tā kā limitu nepārsniegšu
P.S. Bet paldies par atgādinājumu.
 Essennce  2008-08-12 10:17 
Jā, dvēsele paliek pavisam plikiņa :)
 Fanta84  2008-08-13 23:22 
forši
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?