Skatieni.

Kas jauns kā vēja dvesma,
Pēkšņi manā dzīvē nāca!
Un aizmirstot to kas ir bijis,
Es tikai skatos.

Sirds sitas strauji,
Un liek novērsties!
Bet kaut, kas mani tur.
Un liek skatīties.

Un tad tas notiek,
Kā divas vēja plūsmas,
Viņu skatieni satiekas,
Viņu sirdis pukst.

Un smaidot tie skatienus novērš.
Un neviens pat nenojauš,
Kas īsti tiko noticis,
Arī viņi paši nē!