Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Izmisumā.

Es raugos debesīs un izlūdzos mieru,
Tik baltu un gaišu kā tās.
Es ieeju pļavā un skrienu,
Varbūt debesis pretī nāks?

Es paraugos saulē un lūdzu,
Lai dāvā tā siltumu man.
Visapkārt pūš vēji, es jūtu-
Ik brīdi kļūst aukstāk man.

Es ieskatos zvaigznēs un lūdzu,
Lai laimi tās nones man.
Es eju, es skrienu, es klūpu,
Tik bēdas visapkārt man.

Es neiešu, nelūgšos vairāk
Nevienam, nekad un neko!
Debesis, saule un zvaigznes,
Tās nesadzird, nejūt neko...

Viedokļi par dzejoli
 sherilla  2004-07-08 16:39 
ljoti skaisti-ar zemtekstu;)
tieshaam skaisti...
 KARLINE  2004-07-08 16:46 
Tāds gaisīgi maigs izmisums :))
 eugen  2004-07-08 17:01 
..luudziet un jums taps dots..
 Fortuna  2004-07-08 17:03 
Paldies par mierinājumu!:))
 Lodveida_zibens  2004-07-09 11:39 
Gaužām nepārliecinoši. Izklausās pēc plašpatēriņa, jo ekspluatēts viss kas izskatās
liels, savukārt, ne viss lielais ir tiešām liels.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?