Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Kad spēka vairs nav... ;(

Asaras birst
Un negrib stāt!
Mana sirds mirst,
Jo tu neesi klāt!

Gribu ieskriet sienā
Un vienkārši pazust.
Tik mirklī vienā
Pārstāt sajust...
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-08-04 20:08 
Es tepat esmu! Ir PLP te ir, ir Sursiītis atnāks, un tavssargs tepat blakus izstabā.
Visi tepat! Nekur neskrej! :)))
 mistik  2008-08-04 20:46 
Gan pāries! Nāks citi kreņķi, šitie aizmirsīsies!! :)
 pagaliite  2008-08-04 22:01 
neļauj gan savu sirdi sāpināt!
 hefny  2008-08-04 22:28 
neviens un nekas -nav tavu asaru veerts,-taa man mana nu jau lielaa,bet- meitinja
saka,kad atkel man dziivee miseejies.
 Vejslota  2008-08-04 22:45 
Labi vien ir- no tiem pārdzīvojumiem neviens vēl nav nomiris, tik, redz, kas radošs
vēl tapis! :P :))
 planeeta  2008-08-04 23:38 
Nu jau, nu jau! Pēdējā četrinde laba.:)
 vanadziene  2008-08-05 00:21 
Kamēr sāp, tikmēr dzīvojam!!!:)
 tavssargs  2008-08-05 08:47 
Sekoju notikumu attīstībai un esmu gatavs vienmēr doties palīgā.
 Domataja  2008-08-05 10:59 
Hmmm - lielās skumjas par šo dzejoli jau sen pārdzīvotas - ja godīgi pat neatceros,
kas sāpēja todien, kad to raxtīju!! :)
Raudāt nemēdzu puišu vai dažādu sīkumu dēļ -
visas asaras aiziet dzejā... :))
Paldiesinjs par uzmundrinājumiem!! :)
 Plaanpraatinjsh  2008-08-05 13:26 
Ja siena pants ir svaigs un nav stipri piebradāts,tad Tev tur arī izdosies pazust,
tik zūdiet divatā - būs jautrāk, just gan jutīsi.
 Domataja  2008-08-05 15:23 
He he... Ideja nav peļama, bet - nē, paldies...! :D :D :D
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?