Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

akmens

Guli celjmala pekeka
kad saule jau pie miera steidz
Tev reiz bij viss
bet nav vairs nekaa
Tu akmens peleekais
Tev vertiibas nekaadas
tu slinkis reiz biji
Un tagad veel esi
tu nemainies, jo baidies
tu tik guli celmalaa vientuljaa
Un gaidi reiz saullektu peleekaa....
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-06-24 20:51 
Guli ceļmalā, piekakā..? :)))
 Vejslota  2008-06-24 22:50 
>>>KlM>> -labi, ka iztulkoji, citādi nevarēju saprast, kas tur domāts! :D:D:D
 exizeaar  2008-06-25 05:03 
...un saule uzspīdēja,
un garām brauca kāds-
tas akmeņkalis tēlnieks,
kam
nemierpilns bij prāts-
viņš ņēma akmeni pie sevis,
un iedeva tam seju-
nu
akmens pelēks stāv uz pjedestāla-
kā dīkdienības slava amorāla.
:D
 GedertsPiebriedis  2008-06-25 21:37 
Labāk salikt vairāk pieturas zīmju nekā nemaz.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?