Pāri laikiem

autors: linkoln [dzejoļi]

Neviens nevar aizliegt man smiet,
kad skumjas iz acīm līst.
Kā tad savādāk var ziedēt
un mīlas pukstus iepazīt?

Kā tad trauslumu var salauzt,
ja zīda spārni pārāk maigi?
Un tā klusā mana gaita
prasa - kur ir vecie, labie laiki…

Tad, kad sirds kā traka meita
nesās visiem laikiem pāri…
Bet tagad – sirmā, sirmā kleitā
tomēr meklē pavasari …

Neviens nevar aizliegt man smiet,
kaut likteņvaldziņi sāļi!
Bet ar smaidu uz gurušām lūpām
tikšu visam es pāri.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2008-05-28 08:02
Labais.
Susurlacic	2008-05-28 08:31
Labs :) Un neviens neko tev neaizliegs un nekomandēs ar :):)
radieto	2008-05-28 09:05
Tie brīnišķie, vecie laiki... Toreiz bija daudz labāk! Bet tomēr ir pavasaris, Un šodien ir tā, kā sanāk. Ar smaidu pār grūtībām ejot, Tev vēlu - kaut domās dejot!
Vejslota	2008-05-28 11:13
Nopietnie gabali... :) :)
linkoln	2008-05-28 12:24
Pāŗāk nopietni, lai šodien uzsmaidītu! :))
ar_zaljiem_brunchiem	2008-05-28 14:30
Likteņvaldziņi sāļi... hmm... :) interesanti pateikts
klusaisMiileetaajs	2008-05-28 20:39
Sāļi vaidziņi..? :))))
kaijaa	2008-05-28 20:48
ja ir smaids, tad pat sāļi valdziņi (vai vaidziņi)nekavēs :)
linkoln	2008-05-28 20:59
Valdziņi, valdziņi! Tie ir tādi smalki diedziņi - likteņa sūtīti... :))
planeeta	2008-05-28 23:33
Abet valoda, kā tāds strauts no tevis plūst, nu brīnišķīgi salikti vārdi un doma.:))
tante_no_laukiem	2008-05-29 17:46
nu dikti patikās:-)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!