Kā smilšu graudam.
Centos bēgt,
Centos kliegt
Un centos tevi neaizsniegt.
No visas sirds mēģināju.
Centos nerunāt,
Centos nedomāt
Un centos nesapņot,
Mēģināju aizmirst
Kaut sāpeš dedzināja sirdi.
Vēlējos, lai būtu bijis tas sapnis.
Tik mazs un izzūdošs,
Aizmirstošs un nepaliekošs.
Bet nebija.
Tās bija sāpes, asaras, mokas.
Būt tavā tuvumā ik dienas
Un nebūt tev nekas, itin nekas.
Būt starp citiem smilšu graudiem
Un gaidī, kad samīs.
Samīs un iznīcinās.
To skaisto.
To visu, ko jutu pret tevi.
Būt kā smilšu graudam-
mazam, nejūtamam un neredzamam...
Viedokļi par dzejoli |
kollin |
2008-04-18 06:11 |
Vaidzēja rakstīt rindās, būtu sakarīgāk...dzejolis jau nu tas točen nav... |
planeeta |
2008-04-18 09:43 |
Sāpeš - šitais sasmīdinaja pa riktīgo, that`s all.:))) |
GedertsPiebriedis |
2008-04-18 10:55 |
Es jau nezinu, kā īstenībā jūtas meitenes, bet, subjektīvi vērtējot, pirmās mēnešreizes ir tikai visa sākums, ne beigas. |
Neatliekama_Rakete |
2008-04-18 13:08 |
Nu jā, laikam plašākā pusaudžu sāpe, kad nepazīst vēl 40 gadinieku krīzi. Sāp, bet īsti nav skaidrs par ko, tā pat tikai stila pēc. :( |
Fanta84 |
2008-04-18 15:30 |
Nekritizējiet jauno dzejnieci. Dzejolī ir dzīvā sāpe un tam nav ne vainas. |
Fanta84 |
2008-04-18 15:41 |
Starp citu, fakts, ka dzejolim-ļiem nav noteikta ritma, ka tas-tie ir plūstošs-i un maigi pariet no rindas rindā, vēl neliecina, ka tā ir proza!
To GedertsNobriedis un Neatliekama_Rakete: kas attiecas uz pusaudžiem, viņu jūtas un sirdssāpes dažkārt ir daudz patiesākas un unikālākas-pirmās mīlestības pieredze u.tmldz. |
Fanta84 |
2008-04-18 15:44 |
Tāpēc aicinu dzejniekus cienīt viens otra vecuma atšķirības, jūtu unikalitāti un patiesumu, politiskos un reliģiskos uzskatus, piederību kādai no partijām un, galu galā, dzejas pantmēra īpatnības!:D |
tavssargs |
2008-04-18 15:57 |
Latvijas ienaidniekiem pa purnu! |
mistik |
2008-04-18 21:16 |
Spēcīgas emocijas. Bet labāk nesapņo būt smilšu graudiņš!! Tu varētu kļūt par smilšu pili!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|