rīta miedziņš
papīr lapa baltā
baltis ekrāns blāv
nenieka neredz acis
kamēr burti stāv
ieredzu es sevī
palieku es sev
nesit man tu manī
neklidz man kā sev
paldies tiem kas mīlu
sirdī skatīt spēj
tiem, kas sirdi redzot
laiku neaizlej
Viedokļi par dzejoli |
mistik |
2008-04-13 15:54 |
Sirds un viss pārējais ir tās lietas, kuras tagad diez vai kādu interesē! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|