Viņa bija kā vējš

Viņa bija kā vējš:
Viegla, ātra, rotaļīga(ar sirdīm),neapturama...
Ik visur kur vīna pabija,
Visi viņu iemīlēja.
Visiem viņa solīja mīlēt...
Bet viņa atkal kā vējš,
Kā vējš viņa pazuda...
Kaut kur ātri un viegli...
Kur citur lauzt sirdis.
Vai kādreiz atradīsies kāds,
Kāds, kas viņu apstādinās,
Kāds, kas savaldīs.
Kāds ko arī viņa iemīlēs.
Kāds ar ko būt patiesi laimīgai...
Jeb arī viņa savu vienīgo,
Viņas sirdij tuvāko pametīs???
Asarām plūstot, viņa pazudīs kā vējš.
Atkal kur citur, it kā laimīga...
Taču iekšā raudoša...
Jo viņa atstāja savu īsto ....