..un klusēja viņš

..un klusēja viņš
tad saņēma drosmi
slavēt to. ko pielūdz un nīst
rokas kaislē augumu glāsta
nedaudz zemāk, cik pieļauts
un viņš jautā - vai drīkst?
kad viss - viss bija zudis
un palicis viss tik īsts
ka nepieskarties ar rokām augumam tavam
būtu saprasts kā lāsts
būtībai, kaislei un dzīves alkām
neziņai.. es tevī savai nedrošībai
sprostus un barjeras laužu..
īpaši mēs..,un tādi būsim
līdz mūs saberzīs smiltīs
.vējš, kuram
tu nespēji pateikt nē..
tavs dzīvsudrabs
bet es - tikai stāsts