Caurums

autors: Ashgirl [dzejoļi]

Lūk!
Mana sirds,
Ko sniedzu tev
Savās sakļautās, drebošās plaukstās.
Man vēl kādu laiciņu sāpēs.
Kādu laika sprīdi -
Sekundi, minūti, stundu vai mūžu -
Nesīšu sevī šo sajūtu smago
Vietā,
Kur kādreiz man rotājās sirds.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2008-02-20 07:31
Es tev pretī varētu dot kādu no saviem, vienā rokā noturamiem orgāniem , bet ne pavisam - tikai pataustīt. :))) Bet sirds man pašam vēl normāli darbojas, un kam man tava? Pati ar ko tad tālāk darbosies? :))
Bils	2008-02-20 14:58
kM tu domā savu pipiku?atvainojos.
klusaisMiileetaajs	2008-02-20 16:51
Skaidrs, Bil, ka ne jau par Tavu! :))
mistik	2008-02-20 21:23
Nevajag sirdi tā atdot. Labāk atstāj sev. Redzi pēc komentāriem - citi orgāni tiek vērtēti augstāk!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!