Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sliedes un mājas

Sliežu rudens rudā rūsa apburošā,
Rudens lapu sārti ieskautās tās,
Pārkāpt tām uzdrošinās nepieviltā,
Mistiku meža rūsganā pavēlniece.

Drēbes rudas, pēc urīna smaržojošas,
Liek matiem slieties trauksmaini gaisā,
Iekārē degoša, nesaspringta stirna
Pārlec sliedes, ar interesi aposta mani.

Rupjā tunikā, bāla meitene ietērpusies,
Savaldzina dvēseli, primitīva alkstošu,
Mežā sliedes divas, man divas kājas
Dziļi mistiskā mežā tagad manas mājas.



Viedokļi par dzejoli
 sal  2008-02-19 11:56 
mēli pamežģīju lasot :))) patīk man mēles mežģi :))
 Susurlacic  2008-02-19 13:31 
tev MISTIK no oho sados.:)!! Bet man patika tīri labi..
 planeeta  2008-02-19 16:10 
Jā, tīri nekas. A par Mistik es arī iedomājos - labi nebūs.:)))
 klusaisMiileetaajs  2008-02-19 18:58 
Kurš tevi apmīza? :)))
 ahma  2008-02-19 20:01 
Līdz rudenim vēl tālu:).
 mistik  2008-02-19 21:10 
Jo tālāk mežā, jo vairāk malkas!! :)) (folklora) Vispār interesanta noskaņa!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?