Vēja naglas

autors: Vikinja [dzejoļi]

Sapņu zirgus vēja naglām neapkalt,
Nebūtībā varavīksnes krāsas blāv.
Pieskaros ikdienai ar prieku un sāpēm,
Trakās ilgās grimstu un mūžam augšup traucu.
Mīļās cirtas karstā elpā skaut,
Maigiem pirkstiem seju izzīmēt.
Vārdiem un čukstiem kā pērlēm birt,
Tik dārgiem un tik .. netveramiem...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ahma	2008-02-14 22:30
Jauku Valentīndieniņu!!
tavssargs	2008-02-15 07:01
Jebkuram sapņu zirgam zem astes var sapņu terpentinu ieliet. To zinu, jo vectēvs dienēja kavalērijā.
kaijaa	2008-02-15 10:51
gandrīz kā atsevišķu teikumu virknējums, kas kopā dzejoli neveido, tomēr dažos ir kaut kas jauks
Burve77	2008-02-15 11:24
no šitā varētu izveidot interesantu dzejoli:))
kaijaa	2008-02-15 14:34
mazliet no ikdienības, mazliet no svētkiem... hei, sapņu zirgs- mirdz tavas krēpes baltin baltās, es apsedlošu tevi trauslām čukstu pērlēm, kad tavas kājas vēja naglām neapkaltās uz padebešu arfas zibens rapsodiju spēlēs... :))) Mazs ekspromts Burvītes teiktā iespaidā... Neņem ļaunā :)
klusaisMiileetaajs	2008-02-15 16:18
Zibens spēlē tautas dziesmas..? ;)))
mistik	2008-02-15 22:22
Mīlīga noskaņa!
ne_jau_taa	2008-02-16 00:41
Piekrītu tavssargam:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!