Dārzs.
Es ievērpjos tavās skropstās
par rasu, ne asarām.
Es iezogos tavos sapņos
par ziediem un pasakām.
Es pūlos un smagi strādāju,
Kopju un audzēju dārzu,
Lai katru rītu un vakaru
Būtu, nē, ne jau kāzu.
Lai saulriets un saullēkts ik reizi
Kļūst par pēdējo reizi.
| Viedokļi par dzejoli |
| mistik |
2008-02-12 23:17 |
| Visu vai neko...?! |
| pirts |
2008-02-12 23:21 |
| Nē. |
| planeeta |
2008-02-12 23:28 |
| Nu man jau rēgojas, ka smuki, bet nežēlīgā pasaule drošvien, ka nopels.:)) |
| tavssargs |
2008-02-13 07:00 |
| To kazu, ko izaudzēsi savā dārzā, ziedo armijai! |
| klusaisMiileetaajs |
2008-02-13 08:35 |
| Tad gan tev cītīgi jāstrādā! :)) |
| pirts |
2008-02-13 11:45 |
| KlM, vaigi sviedros.;)) |
| Burve77 |
2008-02-13 12:48 |
| nu ko tik saasināti, pēdējo reizi...gan jau viss ir pavisam normāli... |
| pirts |
2008-02-13 13:11 |
| Katra reize, kā pēdējā, Burvīt.;)) |
| Burve77 |
2008-02-13 17:37 |
| "mazā nāve" katru reizi:))) |
| pirts |
2008-02-13 18:07 |
| Precīzi.:))) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!