Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

krustām

krustām
kā vēji,
kā soļi,
un pasaules ceļi
mēs satikāmies


krustām satikās rokas,
mijās acu skati silti.


krustām satikās lūpas.
Vai krustām arī šķirsies?


Ap Tevi un Tevī
kā krustpunktā
ir izšķiršanās Tava
ne mana
Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2008-02-12 07:24 
Nu, kāpēc tik bēdīgi raksti, ko? :(
 Susurlacic  2008-02-12 09:19 
Viss krustdūrienos :))
 tavssargs  2008-02-12 10:25 
Vai šauj krustugunī?
 ladyblues  2008-02-12 10:26 
...un tā nu es šūnu...vienos krustdūrienos...naf bēdīgi...ir nostaļģiski! :)
 ladyblues  2008-02-12 10:27 
ja vajadzēs,-šaušu tieši krustā! :)
 FAETONS  2008-02-12 11:42 
Moka nostaļģija par zudušo? Izjusts dzejolis.
 planeeta  2008-02-12 12:22 
Patika, izņemot nodrāzto "mijās acu skati silti".
 Plaanpraatinjsh  2008-02-12 12:28 
Kas tad te ko just - šis piesita pēdu un viss. Ķer nu vēju laukā! Nevajadzēja visu
krustām darīt, bet paralēli.
 ahma  2008-02-12 19:03 
:).
 lauvene4  2008-02-12 21:44 
:)
 mistik  2008-02-12 21:47 
:)) Man patika!
 ladyblues  2008-02-13 20:02 
paralēles nesatieks, plānprātiņ :)
kaut kas vienmēr ir "nodrāzts"...vārdus jaunus
neizgudrosi, vien salikt citā secībā varētu mēģināt...planēt, moš: acis aizķērās?
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?