Nu, piedod man, bet tāda ir dzīve

Nu, piedod man, bet tāda ir dzīve
Ledaina ūdens raisītā aukstuma brīve
Kuģa un aisberga nāves mīla
Sirds korpuss caursistais
Rītdienas karsto asaru plūstošā Nīla
Vārds pēdējais sarunā izdvestais.

Spalgs telefona klausules signāla pīkstiens
Pārtraukts kā smeldzīgs suņa smilkstiens
Sirds kapitulācijas parakstīts bezsvara kritiens
Apziņā krītot caur atmiņu stāviem
Emocionālās dzīves miesu jūtot
Plosot armatūrai to kā vārdiem
Zem sagrauto sapņu celtnes putekļu vāliem
Jūtu kautķermenim salā sastingstot
Dus zudušā laika gūstītā kvēle
Vāri gruzdošu cerību oglēm izplēnot
Kāda sērojoša vientuļā galvu pelniem apkaisot
Vēl pazib tik čūskas smīnošas šaudīgā mēle
Dzīve – tā ir nežēlīga spēle.