Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pēdas liedagā

vārdi - smilšu graudi
būvē pilis,
izkaisi vējā
vai ber
bedrē.

Un berž
manu miesu
un garu.

Smiltīs nepaliek
pat manas pēdas.
Viedokļi par dzejoli
 Bils  2008-01-10 10:56 
tik bēdas smagi plecus spiež
un jūra(nerātne) tik viļņus krastā sviež
un smiltīs
izbirst dzīve, prieks
es knapi kājas velku(nespējnieks?)
te veiksme! pudele ar
stiklu zaļu
tur iekšā džins, ko prasīt?
naudu, gaļu?
es pamodos, man blakus sieva
Gaļa
un tukša alus pudele berž manu miesu ,garu
fū, nopūšos, es tomēr kaut ko
varu...
 FAETONS  2008-01-10 16:29 
Ar iebildi, bet pieņemams.
 Plaanpraatinjsh  2008-01-10 16:54 
Tad cep smilšu kūkas - varbūt sanāks kas jēdzīgāks.
 GedertsPiebriedis  2008-01-10 19:11 
Dzejniece novērojusi, ka ziemā sasalst pat smiltis.
 ahma  2008-01-10 20:07 
:).
 radieto  2008-01-10 21:02 
Vārdu smiltīs nepaliek pēdas...
 mistik  2008-01-10 21:58 
Piekrītu Plānprātiņam!
 tavssargs  2008-01-11 07:19 
Spiegiem to vien vajag.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?