zvaigzne

Mana zvaigzne uztaisija pašnāvību
Noslīka savā asaru peļķē
Veros debesīs, bet viņas tur nav
Sen neesu dzirdējis tās balsi

Klauvēju pie pilsētas vārtiem
Bet neviens neatver
Es, bruņinieks, nekad to negribētu iznīcināt
Laikam var klauvēt mūžību
Tā arī darīšu
Jo mūžība ir tieši tas laiks,
Ko gribu tev veltīt.

Izmisums
Nodzisusi zvaigzne
Neiekarota pilsēta
Bruņinieks sasists lupatās

Bet vai kaads ir jautaajis:
Kāpēc zvaigzne ir nodzisusi?
Kāpēc pilsēta slēpjas aiz mūriem?

Es laikam arī nodzistu
Un neielaistu nevienu iekšā...

Ps. Patiesībā zvaigzne spīd, bet bruņinieks ir noslīcis savā asaru peļķē