Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vecgada pārdomas
Nāk Jaunaisgads atkal pelēks un pliks.
Bet katrs tak cerē un domā, Ka tam, arī tam, arī varbūt kas tiks Ja ne mīlā, tad citādā jomā. Lūk, meitai pēc brūtgāna sirsniņa tvīkst, Tā zvana un zvana , un zvana, Bet māte kā durvju stendere čīkst: Nu meitiņ, vai nebūs jau gana?! Kāds noguris dzejnieks pa pilsētu klīst Un dzejo, un dzejo, un dzejo, Un velniņu bariņš uz galvas, kas plīst, Tam dejo un dejo, un dejo. Kāds sārtvaidzis deputāts krodziņā sēž Un dzīro, un dzīro, un dzīro. Viņš naudu kā mēslus kūts-pakaļā mēž Un nodzer to valsti pa tīro. Kāds večukiņš nebeidz domāt un lēst, Viņš pensiju skaita un skaita, Un noskumis saka : man nebūs ko ēst, Bet deputāts jautā tam : vai ta’ ? Un tā mēs te dzīvojam, apskaužot tos, Kas Īrijā naudiņu pelna, Bet reizēm tā gribas to aizslaucīt nost Un aizsūtīt visu pie velna. Un tomēr, kad apkārt tik drūms un tik salts, Es dvēseli vaļā sev veru. Ka gan jau vēl atlidos sniedziņš tik balts, Es ceru un ceru, un ceru…
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|