Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Tavās renstelēs un ielās

Pilsēta.
Tevī es miru,
Tevī no jauna dzimu.
Pilsēta,
Tevī man izauga spārni,
Tevī tie gaiši kūpot pret debesīm
dega.
Pilsēta,
Tavās renstelēs un ielās
Atradu dimantu, ametistu īstu,
Pa īstam ticēju mīlai,
Kas rubīnam līdzīgi deg.
Un ametistu, dimantu manu -
To gan tev nepaņemt līdzi.

Pilsēta, tevi es mīlu,
Tevi es sāpīgi nīstu.
Tu – kaps un dārgumu raktuves,
Tu – māte un kāvēja nāve.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-12-18 19:11 
Njā, tā jau ir - pret pilsētu ir daudz jūtu, no naida līdz mīlai.:)
 ne_jau_taa  2007-12-20 03:31 
Lielisks dzejolis!Aizkjeera!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?