Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sajūti anestēziju

Es negribu dzīvot, es negribu mirt.
Es vēlos vainīgo asinīs mirkt,
Sajust sāpes – darītās, justās,
Es gribu just kā sirds rimst, nevis ritmiski kustās.

Es vēlos sajust gan sāpes, gan mieru.
Es gribu mācēt atšķirt nakti un dienu.
Es negribu smaidīt, es negribu kliegt,
Bet es svēlos tuvāk miglai iet.

Es vēlos pie debesu vārtiem stāvēt
Ar nazi rokās un mākoņus griezt.
Es negribu tevi dzīvu redzēt,
Es negribu tavas plaukstas savējās spiest.

Es gribu, lai tu sajūti pasaules tukšuma miglu,
Lai tu izej caur to, kā saule caur stiklu,
Lai tu jūti kā ir, kad nejūt neko –
Ne nāvi, ne dzīvi, ne tuvāko.
Viedokļi par dzejoli
 makonis29  2004-07-04 12:01 
dzejolim nav ne vainas,tikai taa rindinja-ar nazi rokaas un maakonjus griezt man kaut
kaa ne visai gaaja pie sirds:)))
 yellz  2004-07-04 13:41 
nu newar jaw wisiem izpatikt ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?