Vējš

autors: butterfly666 [dzejoļi]

Vējš klusi purina lapas
Ūdens sitas pret krastu
Iekliedzas kaija debesīs plašajās
Bērns klusi kliedz mājā tumšā.
Es klusi raudu par dzīvi;
Par sevi un tevi
Par naidu un mīlu
Par tumsu un gaismu
Par nāvi un dzīvi
Es raudu un ceru, ka drīz mokas beigsies
Ka ciešanu liesma izdzisīs
Es sēžu un raudu
Kad beidzot tava ēna manu sirdi pametīs?
Kad beidzot tavs tēls no galvas man zudīs?

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
vanadziene	2007-11-22 20:02
Nevajag sēdēt un raudāt-visām bēdām labākās zāles ir jebkura veida aktivitātes... Darbs, iešana cilvēkos, radu apciemošana-skumju kliedēšanai noder viss. Citādi var nojūgties...
kodax	2007-11-22 20:38
A man patika! Izjusts!
mistik	2007-11-22 22:09
Izjusts tiešām! Bet ilgi raudāt ir grūti! Vajag atrast sev nodarbi!
asmele	2007-11-22 22:30
It kā ir, ir, ir dzeja...un tad pēkšņi - bāc! - un nav vairs nekā no dzejiskuma. Spilgtākais piemērs tam - pēdējā rinda. Un ritms dzejolī- vai nu tas ir, vai nav, bet nevar tā-kulties kā pliks pa nātrām...Izjusto noskaņu,manuprāt, pabojā atsevišķas neizjustās vietas.
ne_jau_taa	2007-11-23 02:55
+asmele, tas par to dzejiskumu... Par saturu - Nu nekur no galvas nepazudīs.Tur laiks vajadzīgs.Reizēm ļoti ilgs laiks...
GedertsPiebriedis	2007-11-23 07:13
Izraudāt vajag...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!