Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Manai dakterītei

Tava sūtība
Cilvēkiem palīdzēt.
Ar smaidu,
Ar labiem vārdiem,
Ar mīlestību
To tikai var spēt.
Katrs cilvēks
Šai dzīvītē savādāks.
Tieši tāds
Pie tevis viņš nāks.
Dažs zaigos
Kā saullēkts maigs,
Cits pelēks
Kā negaisa laiks.
Un katram daļu
No sevis dodi.
Neviens neprasa,
Kur spēku šo rodi...
Daudz spēka
No saules gaismas gūt,
Lai smaids
Tavā sejā neizzūd,
Lai labestība,
Kas tevī mīt,
Nekādas vētras
Nespētu samīdīt!




Viedokļi par dzejoli
 Bils  2007-11-13 14:44 
piečuku iedevi?ui, jox.
 Susurlacic  2007-11-13 15:06 
Ko par tām aploksnītēm prezidents teica .. ko ?? :)
 planeeta  2007-11-13 15:47 
Kā veltījums ir labs.:)
 vanadziene  2007-11-13 18:26 
Visu cieņu,-ārsti sagaida mūs piedzimstot un uzstāda pēdējo diagnozi, pametot šo
pasauli...
 kodax  2007-11-13 18:41 
Labs!
 mistik  2007-11-13 21:16 
Piekrītu lācim!
 GedertsPiebriedis  2007-11-13 21:39 
Darbs vēsta - lai arī ģimenes ārsts bieži vien neko palīdzēt nevar, tomēr tas ir
cilvēks, ar kuru ikviens slimnieks var kārtīgi izrunāties.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-14 10:47 
Es sapratu un turpmāk ar vēl lielāku degsmi un azartu pildīšu savu sūtību! :))
 Plaanpraatinjsh  2007-11-14 12:24 
Pacientu iemaksa Tev tagad nebūs jāmaksā klusajamMīlētājam, jo saprotu,ka viņš ir
Tavs dakterītis.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?