Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Atmosties!
Augstiem griestiem,
greznā telpā, aiz krusta slēpdamies, vīrs steidzīgā elpā... Ērģelēm skanot, zvaniem baisi zvanot, teic saviem aklajiem, ticības pārņemtajiem sekotājiem... TICI un LŪDZ!!! Vārdiem šiem skanot, liekas manī atmodies nezvērs rūc! gaiss kļūst neciešami rūkts, kad par kārtējo grēcnieku tiek lūgts... Šis vīrs apvilcis sutanu melnu, iedveš bijību ar stāstiem par Velnu... Visi,kā viens,krīt ceļos un lūdz... Tač atveriet Jūs aklie reiz acis, Jūs netiksiet ellē,kā jums ir sacīts! Elle ir šeit un Velns jūsu priekšā! Tas veselais saprāts ,ne zvērs, kas rūc katram mums iekšā!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|