Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rudens


Rudens lapas krīt
Tās pie durvīm atnes vējš
Atverot no rīta durvis
Paceļot pa lapai vienai
Visas dienas atceros.
Pumpuri kad zaros plauka
Tu kā vejiņš liegs
Ņēmies manu dzīvi piepildīt
Sagaidījām plaukstam ziedus
Bet tad nāca cits
Kam tu līdzi lēmi iet
Tā ar skaistām lapām zaros
Spēju rudentinu sagaidīt
Palikušas tikai skaistas domas
Kas ar pirmiem saliem
Slēpsies lapās kritušās
Tās ar baltu sagšu klāsies
Lēnām visam līdzi migšu
Līdz ar pirmām putnu dziesmām
Pavasarī varbūt mosties spēšu
Un no tevis kadu ziņu sagaidīt.
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-11-01 12:12 
Dzejnieks domā, ka lietderīgi būtu ierakties lapās un gulēt līdz pavasarim.
 Bils  2007-11-01 12:13 
autora iedomātā aizbraukusi uz Īriju. atgriezīsies pavasarī.
 klusaisMiileetaajs  2007-11-01 13:39 
Jāpiekrīt Bilam. :))) Bet GP ir stulbs.
 vanadziene  2007-11-01 18:32 
Paklau, ja otra pusīte atradusi citu, beidz gaidīt pavasarī ziņu no viņas,-labāk
atrod sev citu jau tagad...
 tavssargs  2007-11-01 22:07 
Maskējies, maskējies!
 Vikinja  2007-11-01 23:28 
uzdzen raudienu!!!! par tulznām, kas smeldz, par tumsu, kas biedē, par dvēseli, kura
raud!!
 jahta8  2007-11-02 00:23 
Autors grib iet līdzi citam cilvēkam, taču nespēj izlemt, kaut gan saprot, ka pie tā
otra radīs mieru, skaidrumu, garīgu līdzsvaru.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?