posts

autors: melnais2 [dzejoļi]

izsamisums
uz luupam asins
kliedziens spalgs kruutiis
izrauta sirds
dziiva miesa

dveesele asinjo
tuvojas naave
taa sakaave
tas mani nonaavee
dzied enjgjelji
driiz norimsies saapes

skrienu pretii sveetlaimei
zibsnis
taa iluuzija
kruutiiis joprojaam sitas sirds
bet dveeseles saapes no taa nemazinaas
es zinu tas mani taapat nonaavees
nogalinaas
apklusinaas
liks klusi ciest
un kliegt kaa praatu zaudeejusham zveeram
kost kaa trakam sunim

atriebties bezjeedziigi
piedoshana ...
elpot arii ir kaitiigi

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-28 10:20
Izlasīju dzejoli un sapratu, ka tajā aprakstīta dzejnieka sirds operācija, kurā anesteziologs ņēmis ļoti paviršu dalību vai arī vispār, mums un šā darba autoram nezināmu apstākļu dēļ, viņš nav ieradies darbā.
Densi	2007-10-28 10:21
O,jēē..!
pidulis	2007-10-28 13:54
Gedert, Tu, protams, esi vairāk pieredzējis, bet man tā vien liekas, ka te iet runa par ārlaulības grūtniecību...
klusaisMiileetaajs	2007-10-28 15:45
Es šitā jutos pirms kādiem desmit gadiem, kad nierē smilts aizsprostojās. vēē..! :(
Densi	2007-10-28 15:50
Jā,godājamiem kritiķiem taisnība- Tē jūtamas ķirurģiskas iejaukšanās sekas:)
tavssargs	2007-10-29 21:57
Neņirdziet! Kad pašus frontē ievainos, tad redzēs, kā būs ar jūsu smiešanu.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!