DZERŠANA

kad sirdī tā savādi dur,
un rokās kāds pudeli tur,
man gribas! mani velk!
un sāku es dzert.

tad sāpes lēnām sāk zust,
un pamats zem kājām jau jūk.
man ir tik viegli un labi,
to zinām mēs abi.

pudeles aukstais dzēriens mani silda,
un beigās ar mīļoto ķilda.
tagad mēs abi esam šķirti
un sirds trakoti sitas.

kad pienāk vakars vēls,
manās acīs parādās tavs tēls.
tad gribas iedzert vēl mazliet,
un dodos es pie pudeles triekt.

bet rīts pienācis tik negaidīts
galva smaga un pušu tā plīst.
spoža saule aiz loga spīd,
un tavas rozes uz mana galda vīst.

tā pudele, tā visu jauc!
mūsu jūtas tā projām trauc.
tagad es atminos vakardienu
un lūdzu tavu piedošanu.