Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

pēdējā lapa

Pēdējā lapa kritusi,
Tagad tā arī ir mirusi...
Tāpat kā visas pārējās,
Tā necila pa zemi vārtās.
Bez visa sava spožuma
un krāšņuma un daiļuma
Tā raud, tā dubļos ietīta.
Tā vēlas atkal skaista būt,
Pār visām labākā vēl būt,
Bet nevar tā,
Jo mirusi,
Jo tā no koka kritusi...
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2007-10-11 11:25 
mjā...:))
 Bils  2007-10-11 13:09 
tā ieaugs zemē, koks jauns būs, un atkal lapa-karaliene kļūs!
 Apollonia  2007-10-11 16:01 
:) jauks nobeigums!
Tikai manos dzejoļos tā nekad nebūs...
 kodax  2007-10-11 16:12 
Mēs paši ar savu zemapziņu radām notikumus! Labāk, lai viss beidzas gaiši! :))
 planeeta  2007-10-11 18:31 
Būt un būt, vienīgais kas iekrita acīs.
 mistik  2007-10-11 21:08 
Tāds ir dabas cikls, cilvēks arī piederas pie dabas :) Viss nāk un aiziet tālumā, un
sākas viss no gala!!!
 pagaliite  2007-10-12 09:50 
Kad spožums zaudēts, grūti ir,
un bieži nomirt nākas
bet tad, kad pazaudēts ir
viss,
no jauna viss var sākties...:))

Vai te tikai par lapu tika teikts?
 Apollonia  2007-10-13 12:59 
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?