Manai meitiņai

(Lūdzu šis rindas nekomentēt)

Ar vēlīno dāliju klēpi
Pie Tevis es eju ciemos,
Pirms salnas dzeldīgā skūpsta
Tavs kapiņš lai mirdzētu ziedos.
Vissmagāko sievietes taku
Jau daudzus gadus es minu,
Uz ierastā kapu ceļa
Es katru olīti zinu.
Es mācījos dzīvot bez Tevis,
Caur asarām mācījos smaidīt...
Kaut zinu, ka neatnāksi,
Es mūžam nebeigšu gaidīt.
Vēl tagad, gluži kā toreiz,
Uz vārtiņu pusi skatos -
Tā liekas - tūliņ Tu nāksi
Ar vakara sauli matos...