Bet tomēr

autors: Apollonia [dzejoļi]

Pastiep man pretī roku,
Lai jūtu, ka tu vēl man esi.
Sildi ar savām domām,
Lai zinu, ka pasargāt spēsi.
Apsēdies blakus uz krēsla
Kā atbalsts zem grūstošās dzīves.
Esi reiz tomēr blakus
Un paliec tur, neatstāj...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
GedertsPiebriedis	2007-10-04 11:42
Tikai apmēram varu iedomāties šo utopisko ainu, kura pavērtos skatienam, ja katrs oHo dzejas lasītājs atsauktos šajā dzejolī izteiktajam autores aicinājumam.
Bils	2007-10-04 12:26
autore ilgojas pēc tēva glāsta.
janska	2007-10-04 15:47
Autore vēlas kādu neminētu personu aprakt gruvešos. Nu nez` nez` ...kurš ta gribētu būt atbalsts zem grūstošās dzīves?
Apollonia	2007-10-04 16:35
Bils -> to jau man pietiek Janska -> labs joks :D ;)
klusaisMiileetaajs	2007-10-04 17:01
Pastiepu... Nu, un? :)) Ko vēl pastiept?
mistik	2007-10-04 18:00
Ko tādu varētu lūgt eņģelim vai Dievam....
Apollonia	2007-10-04 18:47
Dievs jau man ir tagad vajag tikai viņu...
Apollonia	2007-10-04 18:47
tak, klusais, man tevi vispār nevajag!!!:@:p
klusaisMiileetaajs	2007-10-04 19:48
Nu, Tu skaties..! Skaties Tu man! Es Tev pastiepos pretī, bet Tu... Pē! :(
Apollonia	2007-10-10 22:16
tāpēc, ka nevajg man tevi!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!