neredzamais

autors: Mandarinka [dzejoļi]

Aizvērt acis...

Sajust silto elpas dvašu,
Pārlaižamies pār dvēseli manu.

Liegs, mazliet kautrīgs pieskāriens,
Kā kā tiko nokritis zieds
Skauj mani, ne miesu manu.

Piekļautie tuvāk...

Sajust raupjo, maigo plaukstu,
Kas skauj mani ciešak tuvāk klāt.

Piekļauties,dot un atdoties,
Ja dvēsele tava un mana
Griežas vējā, kā vienotā dejā...

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
pagaliite	2007-09-21 17:53
Tu neredzams pie manis nāc Un neredzamu deju sāc, Nekas, ka tālu esmu es, Ir tuvas mūsu dvēseles.
GedertsPiebriedis	2007-09-21 20:18
Dzejniece popularizē virtuālo tuvību.
mistik	2007-09-21 21:10
Jauks un maigs!
planeeta	2007-09-21 21:22
Nu smuki jau!:))
klusaisMiileetaajs	2007-09-22 09:18
Pēdējā panta pirmā rinda mani tā sajūsmināja, ka nolēmu ar dzejnieci iepazīties arī reālajā dzīvē. Nez`, ko šī par to teiks? :))
Mandarinka	2007-09-22 18:53
neaizmirstiet ka tas ir tikai dzejolis :) ....
Mandarinka	2007-09-22 18:55
Un peedeejaa panta pirmaa rinda neko nenoziimee,ja nenem veeraa visu iepriekseejo dzejoli... ;)
tavssargs	2007-09-22 19:29
Es arī gribu mandarīnus!
Mandarinka	2007-09-22 23:05
nu ko ,tad ti jaagaida ziemassveetki un jadodas uz veikalu.. :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!