Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Šodien līst

Pa manu dārzu slapjām kājām nīgri bradā rudens,
No katra zara galiņa aiz apkakles pil ūdens.
Līdz pašai zemei asteres liec pielijušās galvas,
Zem vēja trauktās ābeles krīt viņas sārtās balvas.
Man brāzma metas krūtīs un ietriec sejā lietu...
Vai ilgi vēl tā pūtīs? Bet kur tad lai es ietu?

Tā gribētos vēl saulīti un viņas mīļo glāstu...

Eh, nāksies iekurt kamīnu un lasīt spoku stāstus!
Viedokļi par dzejoli
 kodax  2007-09-19 23:15 
Pēdējās rindas super! Tās man patika visvairāk!
Kaut arī pats dzejolis labs! Tikai
tas vārds - balvas... Tas vienīgais negāja pie sirds. Bet nevajag ņemt manu mazo
kritiku pie sirds, jo Tu jau labāk zini... :))
 sarma7  2007-09-20 00:25 
Lasi skaļi spoku stāstus, lai mēs arī dzirdam.
 lauvene4  2007-09-20 00:56 
Man atkal vislabāk patīk pirmās divas rindiņas:))
 kollin  2007-09-20 07:06 
Man atkal patīk viss dzejolis, labi uzrakstīts, īsti rudenīgs!!!:))
 klusaisMiileetaajs  2007-09-20 08:26 
Laikam esi mazs augumā, ko? :))
 Bils  2007-09-20 09:53 
man patīk kamīns.
 Burve77  2007-09-20 10:32 
Man brāzma metas krūtīs,ietriec sejā lietu ( tas ritmam) Labs dzejolis:)))
 radieto  2007-09-20 10:43 
Paldies, redzu, ka mana slapjās dienas noskaņa ir jūs sasniegusi! Ka nav lāga
nostrādāts, piekrītu, bet gribējās atsūtīt, kamēr vēl līst!
 tavssargs  2007-09-20 18:30 
Stājies armijā!
 planeeta  2007-09-20 19:29 
Ir, ir sasniedzis!:))
 mistik  2007-09-20 21:27 
Man arī patīk kamīns, bet es te salstu un gaidu apkuri....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?