bandubērnu balāde

1.
kļūst aizvien aukstāk
drīz debesis sasals pavisam
man bail putni izplestiem spārniem un
saucienā atvērtiem knābjiem sastings uz vietas
un mūžīgi kliegs

2.
man bail neviens nepamanīs
sejām lejup kā parasti ļaudis cits citu dienišķi nodos
jaunas veselīgas sievietes skumjām acīm joprojām nēsās
bandubērnus izspīlētos vēderos
un klusībā ienīdīs tos

un smaks cieši sakniebtām lūpām
pilnām mutēm tiem noskaustu mīļuma vārdu
lieku vārdu ko naktīs asiņainiem nagiem slepus debesu
ledū skrāpēt blakus stingušiem putniem
(lai neaizspiež elpu pavisam ciet)

3.
jā kļūst aizvien aukstāk

4.
bērni baidīsies dzimt sievas atteiksies dzemdēt
vien raudošas vecmātes nicinās mātes bērnus žēlodamas
karstas lūgšanas augšup raidīs un griezīs un plēsīs
un šķirs tos vienu no otra mūžīgi mūžos

tikai lūgšanas ledus debesīs netiks iekšā
spalgi notinkšķēs vien zemē atpakaļ kritīs
vientuļiem bāra bērniem bandubērniem
salkušās kliedzošās mutēs un neviens nezin
kas tālāk būs kas tālāk būs

5.
varbūt izspļaus un izvems viņi svešos dīvainos vārdus un aiz bada alkaini rīs savu nodoto māšu saplēstās miesas
līdz izaugs par stiegrainiem vienaldzīgiem vīriem un izmisušām sievām skumjām un tukšām acīm

varbūt nāks miers no viņu izelpām vieglām karstās lūgšanas vāliem augšup celsies debesis vaļā kausēt un varbūt kliedzoši putni kā zvaigznes pār zemi kritīs un ledū gravētie mīļuma vārdi bandubērniņiem pāri līs iekrustīt māšu asinszīmes sejās un siltu miklumu neticīgās acīs

6.
aijā manu bērniņ mīļo aijā
aijā manu putniņ mazo aijā
aijā manu bērniņ mīļo aijā
aijā manu putniņ mazo aijā

7.
bet varbūt viņi neizdzīvos
kļūst aizvien aukstāk