Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Pardomas!

Skatoties bezgalīgajos jumtos
Un berzu galotnes!
Es atmiņās gremdējos,
I domaju pa tevi!
Par laiku kad biji
Sasējis mani
Sapinis dzeloņu dratīs!
Ta ka smaku es nost,
Bet par laimi
pietika spēka man
pietika spēka pāraut dzeloņu dratis
Paraut un izrauties!
Lai tālāk dzīvot varu.
Ne taka liec ,bet taka velos!
Un tagad dzīvojot viena
Nezinu vairs ko velos un gribu!
Varbūt labak bij, palikt dzeloņu dratīs un smakt???
Viedokļi par dzejoli
 GedertsPiebriedis  2007-09-19 09:25 
Dzejniece priecājas un reizē nepriecājas, ka tikusi vaļā no kāda reketiera, kurš par
kaut kādiem parādiem bija ierobežojis viņas pārvietošanas brīvību, sasienot ar metāla
stieplēm, kuras ikdienā izmanto lauksaimniecības nozarē liellopu patvaļīgas kustības
ierobežošanai.
 mistik  2007-09-19 20:16 
Būt vai nebūt...?!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?