Pardomas!

Skatoties bezgalīgajos jumtos
Un berzu galotnes!
Es atmiņās gremdējos,
I domaju pa tevi!
Par laiku kad biji
Sasējis mani
Sapinis dzeloņu dratīs!
Ta ka smaku es nost,
Bet par laimi
pietika spēka man
pietika spēka pāraut dzeloņu dratis
Paraut un izrauties!
Lai tālāk dzīvot varu.
Ne taka liec ,bet taka velos!
Un tagad dzīvojot viena
Nezinu vairs ko velos un gribu!
Varbūt labak bij, palikt dzeloņu dratīs un smakt???