Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

~VIŅŠ MANI NODEVA~

Viņš mani nodeva...
Es nevaru vairs paelpot,
Es nevēlos par to runāt,
Bet nevēlos par to klusēt.
Visapkārt liekas viss tik tukšs,
Tukšs un nežēlīgi kluss.
Viņš salauza man sirdi.
Viņš izrāva manu sirdi no krūtīm,
Nosvieda to zemē..
Un samina!
Es nevaru vairs paelpot,
Es nevēlos par to runāt,
Bet nevēlos par to klusēt.
Ķermenis beidz darboties,
Visi orgāni apstājas,
Kājas saļimst, nokrītu zemē,
Dubļainā, vēsā zemē.
Tu smejies!
Auksti smejies!
Bet to, es vairs nedzirdu...

Viedokļi par dzejoli
 Usmastante  2007-09-16 23:15 
Sveiciens no viņpasaules!
 epsilon  2007-09-17 00:10 
Usmastantei - kāpēc jāizsmej??? Gudrā!
 Burve77  2007-09-17 10:37 
Dziļu ciešanu pilns dzejolis...bet to labāk tomēr uzreiz nemest dzdz...
 kodax  2007-09-17 11:22 
Usmastante pāršāvusi pār strīpu! :(
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?